Retrīts

Retrīts ir laiks, kas nošķirtībā no sabiedrības un ikdienas dzīves tiek veltīts garīgās pilnveidošanās praksei. Dalībnieki izvairās lietot internetu, mobilos tālruņus un citas ar ikdienas kņadu saistītas ierīces. Respektējot cits cita iekšējo mieru, lielāko daļu no retrīta laika dalībnieki savstarpēji ievēro pilnīgu klusēšanu. Dalībniekiem ir pieejama bibliotēka ar meditācijas un garīgās pilnveides tematikas grāmatām.

Retrītus vada un par atsevišķiem tematiem ar dalībniekiem sarunājas “Via Integralis” kontemplācijas skolotāji – Ilmārs Latkovskis, Indulis Paičs, Raivo Sabulis, Kārlis Žols, Ieva Salmane – Kuļikovska. Kā īpašie vieslektori ir piedalījušies arī teologi Kaspars Simanovičs un Māris Ķirsons, analītiskā psiholoģe Ginta Teivāne.

Retrīti norisinās nedēļas nogalēs Rīgas pievārtē Doles salā no piektdienas vakara (18:00) līdz svētdienas pusdienlaikam (13:00). Retrīta dalībnieki šo laiku pavada ārpus ikdienas steiga un trokšņa, apgūstot meditācijas prakses un filosofijas pamatus, kā arī vairākas stundas pavadot kopīgās meditācijās. “Contemplatio” retrītu programma ir veidota pēc Jura Rubeņa vadītā “Elijas nama” un Lassale Kontemplationsschule Via Integralis programmas standarta.


Biežāk uzdotie jautājumi

Cik ilgi un cik bieži jāmeditē ikdienā?

20 – 30 minūtes vienu reizi katru dienu. Tā ir biežākā atbilde, ko meditācijas skolotāji iesaka Rietumu “vidusmēra” meditētājam. Tas ir standarts, uz ko būtu jātiecas. Iesākt var ar mazākām devām, lai tad pakāpeniski tuvotos 20 – 30 minūšu ikdienas praksei. Taču ļoti būtiska ir ikdienas meditācijas regularitāte. Sākumā var šķist neiespējami atrast laiku pat 15 minūšu ikdienas meditācijai. Laikam ir tieksme atrasties, ja vien jums ir apņēmība uzsākt meditāciju.

Vai meditācija ārstē depresiju, atkarības u.c. smagas kaites?

Mūsu meditācijas retrīti nav dziedniecības kurss. Tie nekādā gadījumā nav ārstēšanās līdzeklis tiem, kuri sirgst ar smagu depresiju vai atkarībām. Nopietnu veselības problēmu gadījumā noteikti ir jākonsultējas ar ārstu vai terapeitu, vai jums piedalīties meditācijas retrītā. Kaut gan kopumā, saskaņojot ar speciālistu norādījumiem, meditācija tiek pielietota dziedināšanas un atlabšanas procesos.

Vai klusuma meditācija paredz pilnīgu atbrīvošanos no domām? Vai vispār ir iespējams nedomāt?

Patiešām, lai piefiksētu pilnīgu nedomāšanu, mums vajadzētu par to domāt. Visnotaļ dīvaini ir iedomāties pilnīgu bezdomu stāvokli. Meditācijā runa ir par brīvību no domām, kas tevi nemitīgi tiranizē, aizrauj prom no “šeit un tagad”. Pirmais panākums meditācijas laikā būtu spēja atbrīvoties no domām, kas saistītas ar dažādām problēmām, rūpēm un pienākumiem, kas jūsu prātu rausta uz pagātni un nākotni. Ja meditācijas laikā jūsu prāts kavēsies pie „šeit un tagad” notiekošā (elpa, mantra, pat apkārtējie trokšņi), tad tas jau būs panākums. Bet pieredzējuši meditācijas skolotāji brīdina neizrauties ar meditācijas norises steidzīgu analīzi un secinājumu izdarīšanu. Pavērojiet, kas ar jums notiek pēc ilgākas, vismaz divu nedēļu, pievēršanās regulārai meditācijai. Ļoti iespējams, ka meditācija jūsu dzīvi būs pārkārtojusi garīga līdzsvara virzienā. Regulāra meditācija jūsu straujajai dzīvei piešķir ritmu ar tik vajadzīgo rimtuma elementu.

Vai tad skriešana un citas fiziskas aktivitātes, kuru laikā esam brīvi no problēmdomām, nav tā pati meditācija?

Jā, dažādām fiziskām aktivitātēm var būt līdzība ar meditācijas pirmajiem soļiem. Taču meditācijas jeb kontemplācijas tālākais ceļš ir vēršanās iekšup, saraustītā prāta apzināšanās, apgaismība un mistika (vienotība ar Visumu). Fiziskās aktivitātes paliek relaksācijas līmenī, kas gan arī ir vitāli nepieciešams kā aktīvai sabiedriskai dzīve, tā arī meditācijai. Bez tam vēl jāpiezīmē, ka skriešana vai kāda cita fiziska nodarbe tomēr prasa uzmanības koncentrēšanu uz konkrētajiem darbības apstākļiem. Būs bīstami skriet pa ceļu pilnībā neko neredzot un nedzirdot…

Kādi atribūti – paklāji, spilveni, soliņi, gongi u.c. – nepieciešami, lai uzsāktu meditācijas praktizēšanu individuāli mājas apstākļos?

Sākumam var pietikt ar vienu krēslu vai pat citu sēdēšanas vietu, kas piemērota pareizai un stabilai meditācijas pozai. Tas ir pietiekami arī pieredzējušiem meditētājiem. Viss pārējais ir tikai meditācijas prakses daudzveidošanai un individuālai izkopšanai.