Meditācija / kontemplācija

Meditāciju tēlaini salīdzina ar lotosa ziedu. Uzplaukstot tas mums paver aizvien jaunas un jaunas iespējas. Sākums ir sava drudžainā prāta nomierināšana, kas ir pamats arī harmoniskām attiecībām pašam ar sevi un apkārtni. Meditācija attīsta cilvēka intelektuālās un radošās spējas. Taču tas jau prasa lielāku pacietību un uzcītību. Meditācija var vainagoties ar dievišķām atklāsmēm. Tomēr jārēķinās, ka nepacietīgas ātra panākuma vēlmes beidzas ar vilšanos.

Interesenti drīz vien atklās, ka pastāv daudzi dažādi meditācijas veidi, skolas un tradīcijas. Mēs pārsvarā praktizējam bezpriekšmetisko klusuma meditāciju sēdot. Zenbudismā to apzīmē ar zazen. Kristīgajā tradīcijā to mēdz saukt par kontemplāciju. Tā ir vērīga klātesamība šeit un tagad, realitātes izjūta bez prāta samākslotām konstrukcijām un emociju neprāta, savas īstās patības apzināšanās. Misticisms nozīmē sajust saikni ar visu Universu. Kontemplācijā to apzīmē “būt kopā ar Dievu klusumā”.

Meditācija nav tikai tehnisks vingrinājums. Būtiska nozīme ir meditētāja apņēmībai un nodomam. Tāpat meditācija ir cieši saistīta ar mūsu dzīvesveidu.